Uz kārtējo jautājumu – “Ar ko sākt?”, gribas atbildēt kā vienmēr – ar sevi. Sāc ar sevi, jo apkārtējā vide un procesi – kaut kādā mērā ir tikai atspoguļojums iekšējiem procesiem.

Neskatoties uz to, ka seansos daudz reiz esmu devis (stāstījis) daudz tehniku, laikam labākai uztverei, būs labāk kaut kā sistematizēt bāzes tehnikas – piemēram, novērotāja tehnika.

Manis piedāvātā tehnika “Sasniegt (kļūt par) novērotāju”, sevī ietver vairāku zināmu tehniku kombināciju, kuru pamatā ir vecā labā dziļā atslābināšanās tehnika un iegrimšana spēka plūsmās, un PSRS laikos šī tehnika vairāk bija pazīstama kā automātiskā apmācības tehnika (autotrenings). Es piedāvāju izmantot to kāpamatu, ar minimālām izmaiņām. Tā ir – dziļas relaksācijas tehnika.

Nospiedošā vairākumā dažādu autotreningu variantos tiek izmantota visu muskuļu dziļā relaksācija vai atslābināšana. Lai gan visu autogēno metodiku vienojošais kopsaucējs ir tā saucamā dziļās relaksācijas sasniegšana, atslābums, kura laikā apvienojas gan nervu sistēmas darbības palēnināšanās (bremzēšanās) – kā aizmigšanas brīdī, gan nomodam raksturīgā skaidrība, gan apziņas nepārtrauktība. Tieši šādā relaksējošā stāvoklī likumsakarīgi rodas šo autotreniņu pamatefekti: spēku atjaunošanās, emocionālā uzbudinājuma noņemšana, ar pavēlēm domām (domu spēka pašpavēlēm) vadīt procesus organismā, psihē un tml. Apskatīsim tuvāk autogēno treniņu-releksācijas psiho-fizioloģiskos mehānismus.

Pirmais un pats vienkāršākais no tiem ir tas, ka autogēnais treniņš vienlaicīgi ir uzmanības pārslēgšanas un koncentrēšanās treniņš. Nevar vienlaicīgi domāt vairākas domas, nevar vienlaicīgi pārdzīvot par vairākiem notikumiem. Cilvēka uzmanībai ir ierobežots apjoms, un, ja izdodas to piepildītar kaut ko vienu, tad nekam citam vienkārši vairs neatliek vietas. Tāpēc, kad ilgtermiņā par mūsu uzmanības objektu kļūst ķermeņa sajūtas, tad uzmanība, koncentrējoties uz tām, it kā atslēdzas no visa pārējā. Šādi, tikai koncentrējot uzmanību, var apturēt negatīvo pārdzīvojumu plūsmu, kas, pretējāgadījumā, sāk augt kā sniega bumba, veidojot piku.

Autotreniņu laikā, vienlaicīgi ar uzmanības pārslēgšanu, nostrādā atbrīvošanās no “muskuļu skavām (žņaugiem vai sasprindzinājuma)” mehānisms. Cilvēka psiholoģiskā (psihiskā) dzīve ir cieši saistīta ar viņa organisma stāvokli. Dusmas, uztraukumu vai kaitinošo nogurumu parasti pavada stiprsmuskuļu sasprindzinājums rokās, sejā un kaklā. Pastāv arī atgriezeniskā atkarība: atslābinot sasprindzinātās muskuļu grupas, mēs ar to caursitam “sablīvējumus” kopējā emocionāli-ķermeniskajā saspringuma stāvoklī, sašūpojam un noārdām to.

Bet autotreniņa galvenie efekti ir bāzēti uz nomodas ( mundruma) līmeņa pazemināšanu.Nomodas (mundruma) līmenis tiek noteikts pēc cilvēka psihofizioloģiskā stāvokļa, kura zemākā robeža irmiegs, augstākā – sakāpinātu emociju sprādziens, bet starpposms – pussnauda (pusmiegs), miers, modrība utml.

Tieši Miegainība (Snauda) – pēc manām domām – ir apzināšanās augstākais līmenis. Tā ir nomoda visos līmeņos – gan apzinātībā, gan zemapziņā – gandrīz miega līmenī (stāvoklī). Sevis apzināšanās visur. Cilvēka stāvoklis “kad esi visur” – to vienā no pusdokumentālajām grāmatām sauca arī par Kvizacs Hederahs (Квизац Хедерахом) ))) (atsauce uz Vikipēdiju).

Nomoda stāvoklis atrodas ciešā atkarībā no nervu impulsu signāliem, kas no nervu sistēmas perifērijām nāk uz galvas smadzenēm. Šo impulsu avots (ierosinātājs) – tā ir spalgas skaņas iedarbība uz dzirdi, gaismas iedarbība uz redzi. Arī sasprindzināts muskulis ir jaudīgs ģenerators līdzīgiem impulsiem.Ērta poza, klusums, aizvērtas acis un sašaurināts uzmanības apjoms – tas viss strauji samazina šo kairinošo signālu pieplūdumu. Padziļināta muskuļu atslābināšana noslēdz pēdējo kairinājuma kanālu.

Galvas smadzenes nonāk palēninājuma stāvoklī, mundruma līmenis krītas. Tas arī ir relaksācijas stāvoklis.Un, jo zemāks mundruma līmenis, jo plastiskāks organisms, jo lielākā mērā pakļaujas iespaidošanai un pašiespaidošanai. Tajā nav grūti pārliecināties, ja salīdzina, piemēram, ar kādu spēku iedarbojas kaut kādas iedomātas bailes miega stāvoklī un esot nomodā. Nomodā iedomāts, uguni spļaujošs pūķis, diezvai liks sirdijs sisties straujāk. Bet parādoties tam sapnī, tā pati bilde, organismā izsauks veselu vētru dažādu reakciju.

Tādā veidā, dziļa muskuļu atslābināšana, pazemina mundruma līmeni, izmaina nervu sistēmas darbošanās režīmu un padara organismu daudz jūtīgāku pret domu pavēlēm. Paveras iespēja vadīt organismu un psihi ar iepriekš nepieejamām svirām. Kopā tas veido to, ka ar atslābināšanos panāktais relaksācijas stāvoklis, pats par sevi, ir visefektīvākais līdzeklis nervu sistēmas un visa organisma enerģētikas atjaunošanas veids. Tādu stāvokli daudzi iegūst pirtī, alkohola reibumā, seksa laikā, stresa laikā un pēc tā. Tā ir atslābināšanās-atlaišana-bez domām. Mūsu uzdevums – panākt to nevis spontāni, bet apzināti-apzinoties un stabili.

BET pats galvenais šajā tehnikā ir tas – ka tā ļauj “atdalīt” sevi no apkārt notiekošajiem procesiem un parādībām smalkajā plānā. Priekš tā, lai ar kaut ko vai ar kādu strādātu, nepieciešamsatdalīt (izdalīt) darba subjektu un objektu. Atdalīts – tas nozīmē brīvs no tā. Vienkāršāk sakot – atrast sevi.

Kas ir cilvēks? Kas esi tu? Kas tu esi? Tu esi ķermenis? Un (bet), ja tu zaudēsi kāju? Roku? Vai tu paliksi tu pats? Un (bet), ja tu miegā (sapnī) – it kā ārpus ķermeņa? Tu paliksi tu pats? Un kas ir “aiz”? Aiz apziņas robežas, apzinātības? Varbūt ir pienācis laiks to noskaidrot? Un tam palīdzēs vienkāršsievadvingrinājums... ja nesanāk atslābināties vienkārši noskaņojoties – var paspēlēties ar muskuļiem.

Lai muskuļu pirmās atslābināšanās sajūtas atnāk nevis kā uzspiestais šablons, bet no iekšienes, personīgo atklāsmju veidā.

Ir vienkāršāki vingrinājumi, kuri palīdzēs atslābināt muskuļus – piemēram, Vingrinājums “Kontrasts”, kas ir kodols lielajam vairumam esošajām relaksēšanās apmācību metodikām (metodēm).Tām pamatā ir “svārsta likums”: piespiedu kārtā sasprindzinājumam seko vienas vai otras muskuļugrupas atslābinājums. Lai atslābinātu, piemēram, pēdas un augšstilbus, nepieciešams sasprindzināt attiecīgos muskuļus, izstiept kājas un ar spēku pirkstgalus pastiept pret sevi. Var atslābināt apvidu ap muti, iepriekš, ar spēku sakniebjot lūpas. Var atslābināt gurnus, ja pirms tam ar kājām atspiežoties pretgrīdu, it kā censtos piecelties no krēsla-gultas.

Pūles, ar kādām notiek piespiedu sasprindzinājums, nav jābūt maksimālām. Strādājot ar vingrinājumu “Kontrasts”, dažas muskuļu grupas prasa īpašu piesardzību un maigumu. Tā, piemēram, pavisam nav pieļaujams ievērojams sasprindzinājums acu muskuļiem, un cilvēkiem, kas ar sportu ir uz jūs(kas ir tālu no sporta) – vēdera muskuļu sasprindzinājums. Ja kāds no vingrinājumiem izsauc sāpes vai nepatīkamas sajūtas, vislabāk ir no tā atteikties. Kombinējot un izvēloties sev vispiemērotākos vingrinājumus, var ātri apgūt roku, kāju, sejas atslābināšanu. Atslābināšanās iekšējais attēls kļūst arvienspilgtāks un skaidrāks.

Dažos gadījumos veikt atslābināšanos no viena punkta uz otru, izrādās vienkāršāk nevis pa ķermeņa kontūru, bet it kā caur tukšumu (tukšu telpu). Piemēram, ja mēģina atslābināt pārmaiņus te labo, te kreiso roku (plaukstu), tad tāds veids uzprasās pats no sevis. Apgūstot šo, reizēm vērtīgi ir iesaistīt iztēli: iztēloties kā no glāzes uz glāzi pārplūst medus vai tml.. Ar laiku daudzi atklās, ka viņi spēj sākt pārvietot atslābumu it kā no “tukšas vietas”, ka, lai to veiktu, ne vienmēr no sevis, ar muskuļu spēku, ir jāizsauc siltuma un smaguma pirmsākuma “deva”. Tos, kuri sevī ir atklājuši šādu spēju, var apsveikt: jo apgūstot ģenerēt atslābumu ar iekšējo piepūli – nozīmē apgūt galveno.

Mērķis nonākt šādā stāvoklī – ieniršana sevī un Visumā. Kas paliks apziņā, kad viss ir atslābināts?Nepienāk nekādi signāli. Nekas neuztrauc. Laikam – paliks domas? Bet, arī tās var “atslābināt”. Un te tad arī mēs nonākam pie otrās daļas iemaņu-tehnikas-novērošanas prakses. Mērķis – vienkārši novērot savu ķermeni, savas domas. Jogi stāsta, ka, ja cilvēks kaut uz minūti atbrīvojas no domām – viņš kļūstapgaismots. Ko viņu izpratnē nozīmē “apgaismots” – nav svarīgi, pagaidām ))). Svarīgi – ka apziņa var uztvert Visumu tikai tad, ja nav domu. Kuras vairākumā gadījumu vienkāršam cilvēkam ir uzspiestas... No sabiedrības, sociuma, egregoriem...

Šajā maģiskajā stāvoklī, kuru es sauktu – snauda (miegainība), tad arī notiek visa maģija... Bet, lai strādātu ar kaut-ko, jāiemācās šo kaut-ko arī redzēt. Bet redzēt un uztvert vienmēr kaut kas traucē. Gan sliktam dejotājam, gan labam :) Bet labais – zina kā novērsties no traucējumiem. Lūk to tad arī mēsmācāmies. Atslābinājušies vienkārši sekojam domām. Manas domas – mani auļotāji – vienkārši auļo mums garām. Kā atnāca – tā arī aizgāja. Es – neesmu domas. Es – kaut kas dziļāk. Ejam dziļāk. Kad domas ir pazudušas – paliks tikai apziņa. Es esmu. Uztveršanas punkts. Kāds to sauc par savākšanas punktu. Nav svarīgi. Tas ir tas, arko mēs strādājam tālāk.

Ieejot atslābumā, skatāmies uz sevi it kā no malas. Kā mainās uztvere, ja pārvietojam sevis redzēšanu un uztveršanu uz galvas augšdaļu (kroni). Uz deguna galu. Tas viss – atslābināti. Lēni. Apzināti – tas ir, bez domām. Domas – parasti tās, kā likums, drūzmējas smadzeņu augšējā daļā. Atslēdzam tās – lai paiet maliņā. Tās paņem milzum daudz enerģijas.

Kādam tas ar pirmo reizi var nesanākt ))) Vairums saprot, ka ikdienas dzīvē ir tik ļoti sasprindzināti, ka ķermenis, atslābināts, zem-virsapziņai parādīs, cik ļoti viss ir nolaists, un cik daudzspēka aiziet nekurienē, un cik daudz visu vajag saārstēt – ka ķermenis ieies miegā ))) Tas ir normāli.Tāpēc es iesaku to veikt gultā, pirms miega vai tūlīt pēc pamošanās. Bet, ne darba dienā - jo tad iespēja,ka aizmigsi – nu ļoti milzīga )))

Tālāk – jūtam-sajūtam ķermeni – gan fizisko, turpinot to atslābināt, gan smalkos ķermeņus.Slīdot apziņai un jūtot tos. Var sev palīdzēt ar elpošanas tehnikām – palēnināta elpošana – lēni ieelpojam,aizturam, lēni izelpojam. Tajā pat laikā koncentrējamies momentā starp ieelpu un izelpu. Mēģinām to notvert. Parasti pietiek ar vienkāršu sasprindzinājuma un domu “atbrīvošanu”. Atslābinām muskuļus, atbrīvojam domas, sajūtam elpošanu, pulsu, novietojam apziņu galvas augšdaļā un lēnām ar apziņuvirzāmies (slīdam, laižamies) lejā. Sekojam līdzi visām sajūtām un tēliem, kas atnāk. Pagaidām – uz to visu nereaģējam. Vienkārši vērojam. Šajā brīdī galvenais ir nevis darīt kaut-ko, bet parādīt apziņai, ka “tur” kaut-kas ir – bet pēc tam, nomoda stāvoklī, apziņa tiks skaidrībā, kas tas bija. Daudz svarīgāk – ir atrast problēmu-bloku enerģijas plūsmā, bloks – enerģētisks vai psiholoģisks – visbiežāk visam ir viens iemesls(jēga).

Iesaku novietot apziņu krūtīs – netālu no sirds un pabūt šādā stāvoklī – bez domām un atslābināti. Piefiksējam (Iegaumējam) sajūtas.

Var pastrādāt ar enerģijām – “liekot”, piemēram, rokai kļūt siltai. Piepildīt to ar spēku. Izjūtot jebkuras krāsas enerģiju, kas plūst caur čakrām, roku plaukstām, pēdām. To, kas piepilda ķermeni. Izjūtot augšup un lejup ejošās plūsmas. Piepildot ar tām ķermeni, sfēru ap ķermeni, apziņu.

Pēc tam, kad vairākas reizes būts šādā lūk atslābinātā-miegainā stāvoklī un gūta pieredze, var arī sākt strādāt ar blokiem tajā. Bet arī – lēni un atslābināti.Kanālā Ceļnozor, gan seansos, gan videoapskatos, ne reizi vien esmu devis tehnikas, kā strādāt ar blokiem un struktūrām, kas traucē – sajūtam, kas traucē, skatāmies uz to no iekšpuses, nosakām struktūru, materiālu un citas īpašības, var vienkārši iegremdēt apziņu šajās traucēklī – un “pa taisno” iegūt informāciju.

Ieguvuši informāciju – ko darīt, kļūs skaidrs pats no sevis un uzreiz. Ja info, ko darīt, uzreiz neatnāca – nedarām neko ))) Vēlāk apziņa tiks skaidrībā. Es iesaku – traucējošo struktūru salauzt un tās daļu – enerģiju līmenī – apēst. Nokost. Ta ir – tēlaini-simboliski likt saprast – ieprogrammēt savuenerģētiku, ka tas – neesmu es un arī – nav ēdiens. Var un vajag šādu “mēslu” pārstrādāt.

Kādam bloki uzpeldēs jau atslābināšanās stadijā – tāpēc, ka atslābināšanās-bloku un stresa situāciju atbrīvošana dzēš-sadala-noņem blokus un aizsprostojumus. Un tiem ir kaut kas līdzīgs kā amēbu apziņai. Un tā pa savam cīnās par dzīvi, ja to var nosaukt par dzīvi.

Analoģiski rīkojas egregori – kaut arī mēs ar Monu to pamatus iznīcinājām, bet paši tie ir aktīvi un “kusīs” lēnām, vairākus gadus, bet pats galvenais – daudzi cilvēki, ar saviem paradumiem, apziņu, uztur saikni ar tiem. Lūk šī tehnika tad arī ļaus sajust vampīriskos pieslēgumus, enerģijas noplūdi,psihiskos un citus žņaugus (aizsprostojumus). Šo tehniku var apvienot ar badošanos – kad enerģijas līmenis ķermenī ir zems, tad viss notiek spilgtāk un ir labāk redzamas enerģijas noplūdes un aizplūdumi, kurus parastā stāvoklī cilvēks nevar sajust un ieraudzīt.

Pēc tam, kad vairākas reizes veikti šie vingrinājumi – kad būs novērsti visi bloki un aizsprostojumi, kad atcerēsieties daudzus brīžus – bet par tehniku “Atcerēties visu” (pārskatīšana), es uzrakstīšu vēlāk – tad var iemācīties nonākt rezonansē ar to, ko es saucu par Novērotāju. Kāds viņu sauc par Konu. Viņš gan dzird, gan nedzird, redz un neredz, ir visur un nekur. Viņš – tas ir tas spēks, kas Visumā visu virza (pārvalda). Tikai tādā stāvoklī, kad esi atlaidis visu, var sajust spēku. Atļaut Spēkam ienākt tevī un kļūt par tā daļu. Un sākt izmantot Spēku, ļaujot Spēkam izmantot tevi... Labākā aizsardzība ir tad, kad tās nav, visefektīvākā darbība – bezdarbība, bet, lai kaut ko iegūtu – ir jāatlaiž. Visums ir kvantu. Smadzenes ir kvantu dators. Atbildes – bieži atnāk pašas. Tas ir – kļūstot par Visuma daļu – Visums par tevi parūpēsies.Viņš vislabāk zin – kas, kā un kad tev ir vajadzīgs. Atlaid visu – un viss atnāks. Padomā par to kareivi.Padomā atslābināti...